7 pazīmes, kas liecina — Jūsu tuviniekam nepieciešama mājas aprūpe vai aprūpe pansionātā

Bērnībā vecāki cenšas darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu mums drošu, stabilu un veselīgu vidi. Tas mums ir devis pārliecību un neatkarību, lai mēs kā pieaugušie spētu iekļauties reālajā pasaulē. Vēlāk varam nonākt situācijā, kurā pamanām, ka vecāki vai kāds mīļš ģimenes loceklis, kas vienmēr ir bijis jums līdzās, sāk izmainīties. Sākt uzvesties savādāk, mazāk ēst vai zaudēt to dzirksti acīs, kas bērnībā mirdzēja jums pretī. Jūs varat sākt uztraukties par viņiem un prātot, vai viņiem nav nepieciešama palīdzība.

Lielākajai daļai cilvēku palīdzības nepieciešamība vecumdienās ir neizbēgama, taču dažkārt var būt ļoti grūti lūgt palīdzību. Novecojot seniori var dzīvot noliegumā un pat mēģināt slēpt fiziskās un kognitīvās attīstības pasliktināšanās simptomus, baidoties, ka varētu kļūt par apgrūtinājumu saviem bērniem.

Mūsu vecāki un tuvinieki vienmēr ir bijuši mums līdzās, jo īpaši tad, kad jutāmies neaizsargāti, un neizbēgami pienāks laiks, kad ikvienam no mums jāuzmanās, lai pamanītu pazīmes, kas liecina, ka senioram ir nepieciešama aprūpe mājās vai patstāvīga aprūpe pansionātā.

Pazīmes, kas liecina, ka senioram varētu būt nepieciešama aprūpe:

1. Pieaugoša aizmāršība un dezorientācija
Ja novērojat šādas pazīmes:

• Pieaugoša aizmāršība, grūtības atcerēties pamatinformāciju, piemēram, datumu vai laiku, medikamentu devu izlaišana, nozīmētu vizīšu un tikšanos aizmiršana
• Apjukums pazīstamās vietās – seniors pēkšņi aizmirst, kā atgriezties mājās vai nokļūt citās ierastās vietās, atgriežas mājās vēlāk nekā ierasts
• Neraksturīga klaiņošana – vēlme “doties mājās” pat tad, kad viņš jau atrodas savā dzīvesvietā.
• Nemierīga uzvedība, kā nepārtraukta staigāšana vai atkārtotas kustības.

Šīs pazīmes var liecināt par kognitīviem traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimību vai citu demences formu. Lai noteiktu tuvinieka diagnozi, ir vitāli svarīgi apmeklēt ģimenes ārstu un veikt nepieciešamos izmeklējumus

2. Izmaiņas uzvedībā un emocionālajā stāvoklī

Uzvedības izmaiņas, kas var liecināt par aprūpes nepieciešamību:

• Agresivitāte, paranoja vai pēkšņas emocionālās svārstības.
• Halucinācijas un ilūzijas – senioram var šķist, ka viņš redz vai dzird lietas, kas nepastāv.
• Trauksme un depresija, kas izpaužas kā bieži satraukumi vai skumjas.
• Apjukums vakaros, pazīstams arī kā “Saulrieta sindroms”, kad vakara stundās seniori kļūst dezorientēti un apmulsuši.
• Nepārtraukti zvani ģimenes locekļiem vai pastiprināta nepieciešamība pēc apstiprinājuma no apkārtējiem.

Šīs izmaiņas var liecināt par psiholoģiskām problēmām, kuru ārstēšanai nepieciešama profesionāla palīdzība.

3. Higiēnas pasliktināšanās
Jūsu tuvinieku izskats var būt galvenais rādītājs tam, ka viņam ir grūtības tikt galā ar ikdienas dzīves uzdevumiem. Vai tad, kad pēdējo reizi apmeklējāt savu tuvinieku, pamanījāt izmaiņas viņa izskatā, kas radušās sliktas personīgās higiēnas dēļ?

• Nevēlēšanās rūpēties par personīgo higiēnu – netīri mati, neizmazgāti zobi vai novalkāts apģērbs
  Slikts ķermeņa aromāts – var liecināt par to, ka seniors ir zaudējis spēju vai vēlmi rūpēties par sevi
• Nesakārtots apģērbs – piemēram, dažādi apavi katrā kājā vai netīras drēbes
• Higiēnas pasliktināšanās var norādīt uz to, ka seniors vairs nespēj pienācīgi par sevi parūpēties, kas var izraisīt sociālo izolāciju un citas problēmas

Jūsu tuvinieka sakoptība nenozīmē tikai labu izskatu, tam ir liels psiholoģisks ieguvums, tostarp uzlabota pašapziņa un pārliecība par sevi. Ja jūsu mīļotais cilvēks ir sācis palaist pašplūsmā rūpes par sevi, viņš noteikti arī retāk dodas ārā, mazāk piedalās sabiedriskajā dzīvē un biežāk izolējas no ģimenes un draugiem.

4. Nesakopts mājoklis
Daudziem no mums mājas uzkopšana palīdz uzlabot mūsu domu skaidrību. Neatkarīgi no tā, vai tīrīšana mums šķiet terapeitiska vai ne, sakopta mājokļa uzturēšana sniedz vairākus ieguvumus garīgajai veselībai. Ja jūsu mīļotā cilvēka mājoklis sāk izskatīties nekārtīgs, tas varētu būt saistīts ar dziļākām emocionālām cīņām.

• Nekārtība un haoss – mājoklī redzama vispārēja nekārtība, piemēram, izkaisītas mantas un netīra grīda, kas apgrūtina pārvietošanos
• Putekļi un netīrība – biezi putekļu slāņi uz mēbelēm un virsmām, kas liecina par retu tīrīšanu
• Pārtikas produkti ar iztecējušu termiņu – šādi produkti var apdraudēt veselību
• Pārpildīti atkritumi, netīri trauki.
• Nepatīkams aromāts mājoklī – var būt saistīts ar netīrību vai bojātiem pārtikas produktiem.

Atkarībā no tā, kāda ir nekārtība mājās, tas var liecināt par to, ka jūsu tuvinieks iekšēji cīnās ar kādu konkrētu problēmu; piemēram, ja mājās ir daudz neatvērtu pasta sūtījumu, iespējams, ka jūsu tuvinieks izvairās maksāt rēķinu, jo viņam ir problēmas ar personīgajām finansēm, par kurām viņš kaunas jums pastāstīt. Ja māja nav sakopta, tas var liecināt par demotivāciju vai pat par kustību problēmām, par kurām jūs, iespējams, pat nenojaušat.

5. Zema motivācija ikdienā

Ikviens cilvēks laiku pa laikam jūtas demotivēts, jo īpaši brīžos, kad saskaras ar kādām personīgajām grūtībām. Novecojot un mainoties mūsu enerģijas līmenim, demotivācijas sajūta var būt regulārāka parādība. Daži vecāka gadagājuma cilvēki laika gaitā sāk atteikties no savām interesēm, jo sāk zaudēt dzīvesprieku.

• Dzīvesprieka zudums – intereses un prieka trūkums par ikdienas aktivitātēm, kā arī pasīva attieksme pret jauniem izaicinājumiem
• Sociālā izolācija – izvairīšanās no sociālajām aktivitātēm, kā arī izvairīšanās no satikšanās ar ģimeni/draugiem turpina palielināt vientulības sajūtu un mazināt motivāciju
• Pašaprūpes trūkums – samazināta vēlme rūpēties par savu fizisko un emocionālo labsajūtu, piemēram, nepievēršot uzmanību higiēnai vai uzturam
• Negatīvas domas – pārmērīga kritika pret sevi un savu dzīvi, pesimistiska attieksme pret nākotni

6. Nepietiekams uzturs

Labi sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs ir nozīmīgs mūsu veselības stāvoklim neatkarīgi no vecuma, tomēr, cilvēkam kļūstot vecākam un mainoties organisma īpatnībām, seniori var pat neapzināti sākt mainīt savus ēšanas paradumus.

Par nepietiekamu uzturu var liecināt:

• Pēkšņa svara zaudēšana vai tieši pretēji — pieņemšanās svarā
• Nepietiekama šķidruma uzņemšana — dehidratācijas pazīmes, sausums mutē, samazināta urīna izdalīšanās vai reibonis
• Nogurums un vājums — var būt saistīts ar nepietiekamu kaloriju un barības vielu uzņemšanu
• Intereses zudums par ēdienu, izteikti samazināta apetīte
• Grūtības pagatavot ēdienu kognitīvo spēju pasliktināšanās dēļ
• Ēdiena pagatavošanas un ēdienreižu aizmiršana
• Nespēja vadīt transportlīdzekli un veikt pārtikas iegādi veikalos
• Kognitīvs stāvoklis, kā rezultātā, iespējams, ir bojāta tā smadzeņu daļa, kas kontrolē ēšanu

7. Noslēgšanās un izolācija

Pierādīts, ka sociālie kontakti ar ģimeni un draugiem labvēlīgi ietekmē prātu un ķermeni. Socializēšanās var palīdzēt novērst vientulības sajūtu, asināt atmiņu un kognitīvās spējas, uzlabot pašsajūtu.

Vai tad, kad pēdējo reizi apmeklējāt savu tuvo cilvēku, viņš šķita klusāks vai aizkaitinātāks nekā parasti? Vai esat pamanījis, ka viņu sociālo kontaktu loks sašaurinās? Ievērojamas izmaiņas emocionālajā stāvoklī un sociālajos modeļos var liecināt par noslēgtību un izolētību, kas galu galā var novest pie depresijas.

• Sociālās aktivitātes samazināšanās — bieža izvairīšanās no sociālām tikšanās reizēm, ģimenes un draugu apmeklējumiem, vēlme nepieļaut situāciju, kurā jutīsies nespējīgs veselības stāvokļa dēļ
• Intereses zudums — mazāka interese par iepriekšējām aktivitātēm, hobijiem vai pasākumiem, kuros seniors iepriekš piedalījās
• Retāka vai apgrūtināta saziņa ar ģimenes locekļiem, draugiem vai kaimiņiem, kas var liecināt par noslēgšanos
• Negatīva attieksme pret ārpasauli — pesimistiskas domas par dzīvi, cilvēkiem vai sabiedrību kopumā, kas var veicināt izolāciju
• Fiziskā veselība — samazināta fiziskā aktivitāte un izturība, kas var būt saistīta ar emocionālo stāvokli
• Izvairīšanās no palīdzības — nespēja vai nevēlēšanās lūgt palīdzību, pat ja tā ir nepieciešama
• Izmaiņas ikdienas rutīnā — vēlme palikt savā dzīvesvietā, kur jūtas visdrošāk, izlaižot ierasto rutīnu, piemēram, iepirkšanos vai pastaigas
• Emocionālas pazīmes — garastāvokļa svārstības, skumjas, trauksme vai apātija, kas var būt saistītas ar sociālo izolāciju
• Grūtības sākt vai pabeigt pamatdarbus, grūtības orientēties sabiedrībā

Kā rīkoties?
1. Lai gan tas var būt grūti, iespējams, ir pienācis laiks apsēsties kopā ar savu tuvo cilvēku, lai pajautātu, vai ar viņu viss ir kārtībā. Atvēliet laiku, lai pacietīgi un ar līdzjūtību viņu uzklausītu.
2. Ja kādas no iepriekš minētajām pazīmēm jūs rada bažīgu, aizvediet tuvinieku pie ģimenes ārsta, lai noteiktu diagnozi un tiktu nozīmēta nepieciešamā ārstēšana
3. Sazinieties ar vietējo sociālo dienestu, lai uzzinātu par pieejamajām atbalsta un aprūpes iespējām
4. Pēcāk kopā ar tuvinieku, mierīgā un uzticības pilnā sarunā, apspriediet pieejamos aprūpes pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka viņš vai viņa var dzīvot ērtā, drošā un veselības stāvoklim atbilstošā vidē.

Galvenās atšķirības starp mājas aprūpi un aprūpi pansionātā:

Vēlam rast piemērotāku un drošāku risinājumu ikvienam senioram un ikvienai ģimenei, kas sastopas ar šāda veida situācijām! Novēļam veiksmi, pacietību un veselību!