14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
1941. gada 14. jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Pirms 84 gadiem Padomju Savienības okupācijas režīms īstenoja nežēlīgu akciju – pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju no Latvijas.
Vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku – vīrieši, sievietes, bērni, sirmgalvji – tika nakts tumsā izrauti no savām mājām. Bez jebkādas apsūdzības vai tiesas sprieduma viņi tika apcietināti un piespiedu kārtā aizvesti uz Sibīriju un attāliem Krievijas ziemeļu reģioniem. Deportēto vidū bija ne vien latvieši, bet arī Latvijas ebreri, vācieši, krievi, poļi un citu tautību pārstāvji. Viņus vienoja Padomju varas uzspiestais “zīmogs” — nevēlami jaunajai varai.
Izsūtīšanas mērķis bija acīmredzams — salauzt sabiedrības mugurkaulu un iznīcināt potenciālo pretošanās garu, aizvedot inteliģenci, sabiedriski aktīvos cilvēkus, uzņēmējus, valsts darbiniekus, virsniekus.
No katriem desmit izsūtītajiem četri neatgriezās – viņi gāja bojā bada, sala, slimību un necilvēcīgu apstākļu dēļ. Tikmēr tie, kas atgriezās, bija zaudējuši veselību, īpašumu, iespēju studēt vai veidot karjeru, un turpmāk tika pakļauti pastāvīgai izsekošanai un diskriminācijai.
Mūsu vēsture ir mūsu atbildība. Atceroties 14. jūniju, mēs neaizmirstam, kas notika, kāpēc tas notika un kā tas ietekmē mūs vēl šodien. Tas ir mūsu pienākums – saglabāt piemiņu, stāstīt šos notikumus nākamajām paaudzēm un sargāt mūsu brīvību.
Fonds Uniting piemin visus nevainīgos, kuri cieta vai gāja bojā šajā nežēlīgajā pret cilvēci un Latviju īstenotajā noziegumā.
Vienoti atmiņās. Vienoti cilvēcībā. Vienotā skatā uz nākotni.
Foto materiāli no fonda “Sibīrijas bērni” arhīva.
